top of page

ISSP

Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3

18-22

LV: Ieva Baltadonīte "Izrautie"


Ieva Baltadonīte ar fotogrāfiju sēriju “Izrautie” pārdomāti iesaistās sarežģītajās Krievijas iebrukuma Ukrainā norisēs. Strādājot ar ukraiņu bēglēm Lietuvā un izzinošā veidā izmantojot humānistisku attēlojuma pieeju, viņa izgaismo piespiedu pārvietošanas fotogrāfiski netveramo traumatisko pieredzi un ar karu saistīto posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS). Šis darbs ir atmiņā spilgti paliekošs atgādinājums par plašo empātijas nozīmīgumu krīzes laikā.


Izstāde “Izrautie” ir daļa no  Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2023. Kuratore – Inga Brūvere. Izstāde apskatāma ISSP Galerijā līdz 29. jūnijam. 


Ieva Baltadonīte (1988) pievēršas tēmām un jautājumiem, kas saistīti ar migrācijas kultūru, savu darbu pamatā izmantojot personīgo pārcelšanās pieredzi. Viņa atklāj personiskos un kolektīvos naratīvus, kur trauma, atmiņa un identitāte veicina dziļāku iesaistīšanos starpkultūru dialogā. Izmantojot fotogrāfiju gan personiskai izpausmei, gan kritiskam dialogam ar mūsdienu sabiedrību, Baltadonīte aicina skatītāju iesaistīties sabiedriskās debatēs, izvirzot priekšplānā cilvēcisko pieredzi un atklājot to, kas citādi tiek apslēpts vai ignorēts.


ENG: Ieva Baltaduonytė "Uprooted"


The solo exhibition “Uprooted” by Lithuanian artist Ieva Baltaduonytė thoughtfully engages with the complex ripple-effects of the Russian invasion in Ukraine. Working with Ukrainian female refugees in Lithuania and using a humanistic style of photography in an exploratory way, she brings to light the unphotographable trauma of forced displacement and war-related PTSD. It results in a memorable reminder of the universal importance of empathy in a time of crisis.

The exhibition “Uprooted” is part of the Riga Photography Biennial - NEXT 2023. Curator: Inga Brūvere. The exhibition is on view at the ISSP Gallery until June 29.


Ieva Baltaduonytė (1988) focuses on themes and issues related to the culture of migration, using her personal experience of displacement as the basis for her work. She reveals personal and collective narratives where trauma, memory and identity foster a deeper engagement in an intercultural dialogue. Using photography for both personal expression and critical dialogue with contemporary society, Baltaduonytė invites the viewer to engage in a public debate, foregrounding the human experience and revealing what is otherwise hidden or ignored.

bottom of page