aa-studio.jpg

Neoklasika

“ALONE” / “VIENATNĒ” by Arnolds Andersons

About

LV / Gleznojot ir jāpavada daudz laika vienam ar sevi. Šis laiks pieprasa atvērtību un jutību pret visu, kas notiek apkārt. Būt vienam drīz kļūst par cilvēka dabu un pat apzinātu vajadzību. Vienatne vairs nav ienaidnieks brīdī, kad tu pierodi un sadraudzējies ar to, nevis distancējies no tā. Būt vienam kļūst par neatņemamu dzīves daļu un sabiedroto turpmākajā dzīvē.

Mums katram ir atšķirīga pieredze ar vientulību. Manas vientulības sākums bija atsvešināšanās no tēva, kas velāk partnerattiecībās transformējās “tēva-dēla” attiecību problemātikā, kas joprojām mani vajā. Es turpinu remdēt savas pēc- Covid-19 šķiršanās sāpes īslaicīgos gadījuma sakaros. Māksliniekam nākas sadzīvot ar nepabeigtības sajūtu un pieņemt pilnības trūkumu, kamēr vien darbs nav gatavs. Līdzīgas sajūtas reizēm pārņem dzīvē, kad rodas vēlme aizpildīt visus tukšos laukumus un piepildīt visu trūkstošo. Savulaik mani spēcīgi iespaidoja Elmgreen & Dragset izstāde “The Collectors” 53. Venēcijas biennale 2009.gadā. Tas deva papildus iedvesmu manas jaunās kolekcijas tapšanā, ļaujot turpināt sarunu ar jums par laicīgās dzīves reizēm, tik brutālo realitāti, nebaidoties no dialoga starp mūsu “iekšējo” un “ārējo”, idealismu un eksistenciālismu.

 

ENG / New series of “Alone” paintings continue the language of brutal reality of our mortal existence, addressing the dialogue between our inner and outer states, between idealism and existentialism.

Painting full-time puts you in a vulnerable position of being with yourself for vast amounts of time. You quickly learn the reality is that loneliness is part of human nature state of mind. If we try to distance ourselves or treat it as something that can be controlled and shaped, it’s not the enemy, it’s an eternal life partner.

Like an everlasting relationship with an unfinished painting, as the artist of that painting you want to fill all the empty gaps and make it complete once again.

Everyone has his or her own experiences with loneliness. Mine started with the loss of a father figure, feeding into inevitable “daddy issues”. Medicating for “post-covid-19” breakup hangover with fast-love, ending-up with collectable tokens of ex-lovers. Motivated by Elmgreen & Dragset exhibition “The Collectors” representing Nordic countries at the 53rd Venice Biennale in 2009.

“There is a depression after the answer is given, it was almost fun not knowing but there is still a question “why?” and this question will go on and on until final answer comes. Then the knowing is so full there is no room for questions.” David Lynch, Twin Peaks

_STA3140fvXS_fotoAnsisStarks.JPG