Maxim Boxer Gallery

LV: Ivan Lounguine • Noughts and Crosses [Izstādes atklāšana] [Tikšanās ar mākslinieku] 

[Tūre ar kuratoru pēc pieprasījuma]

Pusotra gada laikā iznīcība un nāve ir kļuvusi vienkārši par ornamentu. Desmitiem tūkstošu mirušo un tūkstošiem sagrautu ēku ir savērpušies kamolā, kurā ierastais “vakar - šodien - rīt” ir nebeidzamas varmācības un ļaunuma pievildzis un vairs nespēj pastāvēt. 

Jaunumu plūsma šķiet kļuvusi abstrakta un zaudējusi realitātes dziļumu. Cilvēks vienkārši noskatās, vairs neuztverot ziņu saikni ar īstenību, bet tikmēr laiks apstājas, no līnijas kļūstot par punktu.

Cilvēks ilgojas pēc parastas dzīves un ikdienības, ilgojas atgriezt realitātes fokusu no vispārējā uz personisko.

Taču ikdienišķās lietas cilvēku izstumj atpakaļ. Saplēsts šķīvis, tapešu gabaliņš, izšuvums krustdūrienā, rotaļlieta, apdegusi pagale un salauzts krēsls nes sabiedrības zemapziņas vēsti, no kuras cilvēks cenšas paslēpties.

Priekšmeti pārraida bailes un realitāti arī tad, kad nestrādā internets, televizors klusē un avīze ir palikusi uz kioska letes. Ivan Lounguine. 

ENG: Ivan Lounguine • Noughts and Crosses [Meet the Artist] [Curator’s Tour on demand] [Exhibition Opening]

Over the past year and a half, destruction and death have become a decorative pattern. The never-ending violence and pure evil have caused tens of thousands of bodies to disappear and thousands of ruined buildings to collapse into a tangled mess of threads. The flow of information has become abstract, turning people into mere spectators who no longer perceive reality as it is and time as a continuous line. 

Despite the yearning for a sense of personal life and routine, people are paradoxically pushed back towards the chaos. The broken dishes, scraps of wallpaper, cross-stitching, burnt logs, and broken chairs suddenly become a narrative of the collective subconscious that people initially tried to avoid. These objects transmit fear and reality when the internet is turned off, the television is silent, and the newspaper is left at the kiosk. Ivan Lounguine.