Cehova Teātra galerija

LV: MAREUNROL'S "Attīrīšanās" [Tikšanās ar mākslinieku] [Tūre ar kuratoru pēc pieprasījuma]

Veidojot dialogu ar režisores Lauras Grozas izrādi “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kas balstīta uz Sandras Kalnietes stāstu par viņas mammas ģimenes pieredzi izsūtījumā, modes dizaineru un mākslinieku dueta MAREUNROL’S multimediju instalācija reflektē par attīrīšanās daudznozīmīgo ideju.

Attīrīšanās ir pašpilnveides akts. Ikvienam no mums ir izvēle – ļauties pārbaudītu risinājumu komfortam un ieraduma inercei vai dzīvot uz sava radošā potenciāla asmens. Otrais scenārijs paģēr nemitīgu cīņu ar sevi, atturoties un attīroties no visa, kas kavē sevis labākas versijas tapšanu.

Attīrīšanās ir teātra esence. Vismaz tā apgalvoja Aristotelis, kurš par attīrīšanos jeb katarsi sauca iespaidu, ko izcila teātra māksla atstāj uz skatītāju. Skatot teātri kā afektu attīrīšanas vietu, turpmāka tradīcija akcentē skatuves mākslas terapeitisko nozīmi, kas arvien pieaug laikmetīgā teātra praksē.

Attīrīšanās ir traumas iestrāde. Tieksme attīrīties no negatīvas, ciešanu pilnas pieredzes piemīt gan upuriem, gan pāridarītājiem. Pastrādāta vardarbība aptraipa visus, kas tajā iesaistīti, un traipu novēršanas stratēģijas sniedzas spektrā no nožēlas un piedošanas līdz vienaldzībai un atriebībai.

Attīrīšanās ir bīstama fantāzija. Vēlme atbrīvoties no svešā un traucējošā pati mēdz pieņemt vardarbības formu, kā rāda neskaitāmas tīrīšanas pasaules vēsturē. Kļūstot par uzmācīgu ideju, tīrības fantāzija pārvēršas murgā, kurā vaina par visām likstām jāizpērk neieredzētam svešķermenim.

Materializējot attīrīšanās procesa trauksmaino daudznozīmību telpiski audiālā instalācijā, MAREUNROL’S konceptuāli pārrada izrādes elementus Latvijas sabiedrības alegoriskā portretējumā, kurā pagātne cieši saaugusi ar tagadni un tīrīšanai nodotus apģērbus marķē izsūtīto identifikācijas numuri.

Vienprātības trūkums par traipu izcelsmi un to novēršanas iespējām liek savaldīt cerības uz paredzamu iznākumu ieilgušam un nebūt ne katartiskam procesam, kura attēlojums aicina ikvienu izstādes apmeklētāju aizdomāties, ko viņam nozīmē attīrīšanās un kāda ir viņa loma tās kolektīvajā izspēlē.

ENG: MAREUNROL'S "Purification" [Meet the Artist] [Curator’s tour on demand]

In dialogue with director’s Laura Groza’s performance With Ball Shoes in Siberian Snows, based on Sandra Kalniete’s story about her mother’s family’s experience in exile, the multimedia installation by the fashion design and artist duo MAREUNROL'S explore the ambiguous idea of purification.

Purification is an act of self-perfection. Each of us has a choice – to give in to the comfort of tried and tested solutions and the inertia of habit, or to live on the cutting edge of one’s creative potential. The latter scenario involves a constant struggle with oneself, purifying oneself of everything that hinders the creation of one’s better version.

Purification is the essence of theatre. At least that is what Aristotle claimed, defining purification or catharsis as the impact that great theatre art leaves on the spectator. Viewing theatre as a place of purification of affect, the subsequent tradition emphasises the therapeutic role of the performing arts, which is increasingly important in contemporary theatre practice.

Purification is the working-through of trauma. The tendency to purge oneself of negative, distressing experiences is present in both victims and abusers. Violence stains all those involved in it and strategies for removing the stains range from repentance and forgiveness to indifference and revenge.

Purification is a dangerous fantasy. The desire to rid oneself of everything deemed alien and disturbing tends to take the form of violence, as countless purges in the history of the world have demonstrated. Becoming an obsessive idea, the fantasy of purification turns into a delusion in which the guilt for all misfortunes must be atoned for by the despised stranger.

Materialising the troublesome ambiguity of the purification process in a mixed media installation, MAREUNROL’S conceptually reinvent the elements of the performance in an allegorical portrayal of Latvian society, in which the past is closely intertwined with the present and the clothes handed over for cleaning are marked with the identification numbers of the deportees.

The lack of agreement concerning the origin of the stains and the ways to remove them reduces hope of a predictable outcome to a protracted process, the representation of which invites every visitor to reflect on what purification means to them and what their role is in its collective enactment.