top of page

Intervija ar Solvitu Kresi, LCCA direktori un festivāla Survival Kit dibinātāju un radošo direktori

Arī šogad, septembrī, Rīgu atkal priecēs ievērojamais kultūras pasākums Survival Kit. Tas aizsākās kā reakcija uz ekonomiskajiem izaicinājumiem un ir izaudzis par ikgadējiem laikmetīgās mākslas svētkiem. Šis pasākums pārvērš tukšas ēkas par mākslas telpām, aicinot māksliniekus no visas pasaules dalīties savā skatījumā uz mūsdienu sabiedrību.


Šajā bloga ierakstā mēs jūs iepazīstināsim ar Survival Kit 14 aizkulisēm. Mēs iedziļināsimies kuratoru izvēlē, aplūkotajās tēmās un norises vietās, kurām ir izšķiroša nozīme šī pasākuma īstenošanā.


Vai jūs varētu sniegt nelielu ieskatu izstādes Survival Kit tapšanā un iedvesmā? Kā tā ir attīstījusies kopš tās pirmsākumiem 2009. gadā?


Kad 2000. gadu pirmajā desmitgadē piedzīvojām ekonomisko krīzi, kultūras nozares budžets bija pamatīgi samazināts un Rīgā parādījās daudz brīvu skatlogu – veikalu, kafejnīcu un citu krīzi nepārdzīvojušu uzņēmumu telpu. Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā radās spontāna ideja - aizpildīt šo tukšumu ar radošu enerģiju, ar izstādēm. Mūsu plāns nebija izveidot festivālu, sākotnēji tā bija tikai reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju valstī un pasaulē.

Taču ideja iepatikās kā māksliniekiem, tā apmeklētājiem. No visām pusēm saņēmām ierosinājumus organizēt kaut ko līdzīgu vēl un vēlreiz. Tā Survival Kit kļuva par festivālu un, nu jau es vēlētos teikt – tradīciju, jo septembri mūsu apmeklētāji gaida – gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi kā no citām Latvijas pilsētām, tā no ārvalstīm.

Un te nu mēs esam - šis ir jau 14. festivāls. Tas šo gadu laikā ir izaudzis visās nozīmēs. Sākumā tā bija pasākumu programma vien nedēļas garumā. Nu mēs esam atvērti mēnesi. Esam sadarbojušies gan ar jaunajiem māksliniekiem, gan laikmetīgās mākslas pasaules grandiem. Mūsu kuratoru lokā ir pasaules mēroga profesionāļi un šogad esam pavēruši arī starptautisku perspektīvu, cieši sadarbojoties ar 14. Kauņas biennāli. Survival Kit ir ne tikai festivāls, bet mums Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā – arī nemitīgs process, kurā augam un mācāmies paši.

Jeanne Kamptchouang, “Abattis (Giblets)”. Instilācija ar krēsliem, 2019

Katru gadu festivālā tiek aplūkotas dažādas tēmas, kas saistītas ar izdzīvošanu un alternatīviem scenārijiem. Kā komanda nāk klajā ar šīm tēmām un kāda veida prāta vētra vai izpēte ir nepieciešama, lai tās izvēlētos?


Jā, festivāla izstāžu un publiskās programmas tēma vienmēr ir saistīta ar to, kā izdzīvot, kā pielāgoties, kā sagatavoties nākotnei un kādi vispār ir iespējamie nākotnes scenāriji. Paši sev vairākkārt esam vaicājuši – vai šī tēma joprojām ir aktuāla? Taču dzīve un notikumi pasaulē pierāda, ka jā – tā ir mainīga, taču arvien aktuāla.

Arī šogad festivāla centrālā izstāde Attāluma draudzības risina tieši šos jautājumus – pētot pagātni, kuratores un mākslinieki mēģina nokļūt pie atbildēm par nākotni. Izstādes ideja izriet no starptautisko vēsturisko saišu rašanās, uzturēšanas un izzušanas procesiem 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, kad Padomju Savienība un citas sociālistiskā bloka valstis mērķtiecīgi sadarbojās ar valstīm Āfrikā, vienlaikus gan piedaloties to dekolonizācijā, gan mēģinot tās kolonizēt no savas puses un uzspiežot tām sociālisma ideoloģiju – sākot ar ekonomisko un militāro atbalstu, beidzot ar izglītības un kultūras apmaiņas programmām. Pētot šos procesus, iztādes kuratores Inga Lāce un Alīsija Noka (Alicia Knock) uzdeva jautājumu: vai ģeopolitiskās sadrumstalotības laikmetā, kurā dzīvojam šobrīd, ir iespējams veidot un uzturēt tādas starptautiskas alianses, kuru pamatā ir draudzība un solidaritāte, nevis varas un tirgus dinamika? Arī tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar izdzīvošanu un spēju pielāgoties.

Anda Lāce, “Caterpillar Crawling”, Instilācija, performance, 2023


Vai varat aprakstīt radošo procesu, kā nonācāt pie šīs tēmas "Attāluma draudzības"?


Kuratores Inga Lāce un Alīsija Noka mums ir uzsvērušas – no viņu skatupunkta tā pat nav tēma, bet gan viņu radošā darba procesa raksturojums, jo draudzība ir pamatā visam, ko viņas dara. Viņas strādā dinamiski – daudz ceļojot, pētot, sarunājoties un arī sadraudzējoties ar māksliniekiem, un tieši šādās draudzībās tapa šī izstāde. Šis attālums – tā ir arī pārnacionāla dimensija, ko savā izstādē ietveram gan mēs Rīgā, gan sadraudzības biennāle Kauņā, gan arī Ļubļanas Grafiskās mākslas biennāle Slovēnijā, kurā mūsu kuratores piedalās kā daļa no kuratoru kolektīva, kas veido biennāli. Izstādē parādās draudzības kompleksums, tās daudzveidība. Un tajā pašā laikā arī vēsturiskā pieredze – gan valstu vēsture, gan mikrovēstures, kurās starptautiskās politikas norises atspoguļojas vienkāršu cilvēku ikdienā – studentu apmaiņas programmās, mākslinieku izstāžu organizēšanā un citos it kā ikdienišķos, taču tolaik – ideoloģiski pielādētos un varas kontrolētos procesos. Un šajās attiecībās starp valstīm un cilvēkiem pāri laikam un telpai atspoguļojas attāluma satikšanos, šķiršanos un draudzību pavedieni.

Inga Erdmane, “Imprints”. Fotogrāfija, izdruka uz dibonda, teksts, arhīva materiāli (fotogrāfija), video: 1st 46 min 51 sek, 2023


Vai varat sniegt plašāku informāciju par izaicinājumiem un ieguvumiem, ko rada tukšo ēku izmantošana par izstāžu telpām, īpaši Rīgas pilsētvides kontekstā?


Tā kā festivāla pirmsākumos iemitinājāmies tukšās telpās, tas ir kļuvis par mūsu rokrakstu – mēs nepārtraukti sekojam pilsētas attīstībai, vērojam un mēģinām uzminēt, kurai telpai un ēkai ir potenciāls kļūt par kultūrvietu. Tādā ziņā mēs tiecamies arī iesaistīties kultūrpolitikas veidošanā, lai pilsētai piedāvātu savu vīziju tukšo ēku apdzīvošanai. Protams, izaicinājums bieži vien ir ēkās esošā infrastruktūra, kas ne vienmēr ir pielāgota mākslas notikumiem un kultūras pasākumiem

Pēc festivāla Survival Kit ienākšanas jau vairākkārt mūsu izmantotās ēkas tiešām ir pārtapušas par kultūras pasākumu norises vietām, piemēram, bijusī Bioloģijas fakultāte Kronvalda bulvārī, kur nu mitinās vairākas Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļas, Tabakas fabrikas telpās pagaidu mājas rada Jaunais Rīgas teātris, Zeļļu ielā, kur agrāk bija viena no LU fakultātēm, šobrīd darbojas teātris un cirka skola.

Adéla Součková, “One for Birth, two for a Place, three for Struggle, four for Shape, five for Leisure, six for Pleasure, seven for Death”. Instilācija, 2017–2023


Kādi bija faktori, kas padarīja Vidzemes tirgus telpu pievilcīgu Survival Kit? Kā jūs cerat, ka Vidzemes tirgus tiks izmantots nākotnē, īpaši ņemot vērā, ka Rīgā ir daudz šādu telpu?


Tirgus vienmēr ir bijusi ne vien tirdzniecības, bet arī satikšanās, pieredzes un ideju apmaiņas vieta un telpa, un abas izstādes – Attāluma draudzības un Mākslinieks ir klātesošs – un arī festivāla publiskā programma savā ziņā tiešām ir saistītas ar satikšanos - starp cilvēkiem, kopienām, paaudzēm. Šis Vidzemes tirgus paviljons pieder Rīgas pilsētai, kas to plāno pārvērst par kultūrtelpu, bet vienlaikus saglabāt arī tirgus funkciju. Arī metaforiski tirgus saskan ar tēmu par attiecībām starp Austrumeiropu un Āfriku. Iegādājoties eksotiskus augļus tirgū, retais domā par to audzētājiem vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Domājot par mūsu publisko programmu, kuras ietvaros šogad strādājam ar dažādām kopienām, jāņem vērā, ka tirgus ir vieta, kur satiekas visdažādākie cilvēki, un dzīves, kas ikdienā bieži rit paralēli, tirgū krustojas.

Mēs no sirds ceram, ka Survival Kit 14 norise tirgū būs labs stimuls šīs vietas attīstībai nākotnē. Mēs jūtam atbalstu gan no pilsētas, gan tirgus apsaimniekotāju puses, un arī viņi ir ieinteresēti redzēt, kā māksla un tirgus mijiedarbojas. Izstādes šobrīd darbojas vien neilgu mirkli, taču jau redzam, ka apmeklētāji pēc tās apskates meklē arī tirgotājus un iepērkas šeit uz vietas, un tas ir svarīgi, jo tā mudinām atbalstīt vietējos ražotājus un tirgotājus.

Angela Ferreira, “Klucis goes to Algeria”. Instilācija ar skaņu, 2023 and Šejla Kamerić, “Frei, Letters from the Frontiers, Nostradamus on the Market, Behind the Scenes”. 2004–2023


Kas bija aizraujošākais šī gada Survival Kit 14 izveidē?


Pats process un komandas darbs no idejas līdz pat atklāšanas pasākumam. Es patiesi lepojos, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komanda spēj noorganizēt un producēt šāda mēroga pasākumu, turklāt katru gadu. Tādēļ festivāla tapšana vienmēr ir mūsu darba visaizraujošākā daļa.


Šogad laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit 14" būs skatāmas divas izstādes - festivāla centrālā izstāde "Attāluma draudzības", kuras kuratores ir Inga Lāce un Alicia Knock, un iedvesmojošā projekta "Mākslinieks ir klātesošs" noslēguma izstāde. Pasākums norisināsies no 7. septembra līdz 8. oktobrim Vidzemes tirgū (Brīvības ielā 90, Rīgā).


Nepalaidiet garām iespēju piedzīvot šo unikālo notikumu!


Uz jautājumiem atbildēja Solvita Krese, LCCA direktore un festivāla Survival Kit dibinātāja un radošā direktore.


Foto: Andrejs Strokins

Comentarios


bottom of page