RIXC gallery

LV: MĀKSLINIEKI:Bendžamins Frīdmens (Benjamin Freedman, CA), Ieva Rojūte (Ieva Rojūtė, LT), Alberts Grendāls (Albert Grøndahl, DK); KURATORS: Paulis Petraitis (Paulius Petraitis, LT); SCENOGRĀFIJA:Pauls Rietums (LV)“Lūzuma punkts, smalka balansēšana”

Strauji pietuvojoties rēgainu MI attēlu piesātinātai nākotnei, fotogrāfija šķiet nokļuvusi eksistenciālā krīzē. Medijs, kas caur kultūras vēsturi radis (at)tēlot pasauli tās smalkākajās niansēs, tagad sastopas ar sarežģītu pretinieku. Atšķirībā no tradicionālās fotogrāfijas, kam nepieciešama informācijas ievade no reālas vides un fiziska klātbūtne, teksta vizualizācijas rīki spēj ģenerēt attēlus no nemateriāliem atslēgas vārdiem, padarot šķietami lieku fotogrāfiskā akta zīmīgo klātbūtnes apliecinājumu. Šī situācija uzdod plašu jautājumu loku par vizuālo kultūru. Šodien netrūkst kritiskas pētniecības, kas nodarbojas ar renderēšanas iespēju apzināšanu, tādēļ šī izstāde virzās pa citu ceļu. Tā vietā, lai ieslīgtu strauji mainīgajā MI modelēšanas tehniskajā virzībā, iekļautie darbi tiecas pievērsties fotogrāfijai un pētīt tās melanholisko stāvokli šajā brīdī. “Lūzuma punkts, smalks balanss” ieņem poētisku un pētniecisku nostāju, lai apzinātu šī brīža fotogrāfijas virzību un tās niansēto stāvokli. No vienas puses, pieredzam plašu reprezentatīvu fotogrāfisko prakšu izmantojumu, kad iepriekš nepieredzētā daudzumā attēli tiek lietoti ikdienas komunikācijā. No otras puses, fotogrāfiju aptver noklusēta spriedze, neskaidras un drūmas nākotnes gaidas. Kā ierosinājis Endrjū Dūdnijs un citi teorētiķi, šis varētu būt lūzuma punkts. Bet kam tieši lūzuma punkts? Vai zudusi ir (uz)ticamība? Vai tiek pārbaudīta fotogrāfijas spēja atveidot reālās pasaules notikumus, vai arī tiek izjautātas mūsu ierastās attiecības un mijiedarbība ar fotogrāfiskajiem attēliem? Šo trauslo attiecību stāvokli atspoguļo tradicionālu fotogrāfiju neesamība izstādē, vienlaikus tai paliekot pamatā fotogrāfiskai. Skartie jautājumi un iztaujājošo vārdu krājums izceļ fotogrāfiskās kultūras plašo izplatību.

Izstāde iekļauj videi pielāgotu lietuviešu mākslinieces Ievas Rojutes instalāciju, unikālas dāņu fotogrāfa Alberta Grondāla mēnessgaismā eksponētas cianotipijas un programmatūru ģenerētus kanādiešu vizuālā mākslinieka Bendžamina Frīdmena darbus. Šie darbi tematiski aptver jautājumus par fotogrāfijas stāvokļa nestabilitāti valodā (Rojute), datora radītu attēlu “atmiņas” (Frīdmens) un virsmas nestabilitāti (Grondāls). Kopumā tie rāda vilinošu un estētisku ārējo veidolu, aiz kura vīd kritiski jautājumi par fotogrāfijas medija nepastāvību un tā nākotnes neparedzamību. Kā varam izmantot fotogrāfiju par rīku, ja neesam droši par pasauli, kuras attēlošanai tā tika izgudrota? Trauksme par fotogrāfiju ir trauksme par pasaules redzējumu un mūsu patību, ko veidojam un pārveidojam caur attēlu, kurā ik dienas pozicionējamies.

ENG: MĀKSLINIEKI:Bendžamins Frīdmens (Benjamin Freedman, CA), Ieva Rojūte (Ieva Rojūtė, LT), Alberts Grendāls (Albert Grøndahl, DK); KURATORS: Paulis Petraitis (Paulius Petraitis, LT); SCENOGRĀFIJA:Pauls Rietums (LV)“A Breaking Point, A Delicate Balancing Act”

In the face of ghostly AI-processed images, photography confronts an existential crisis. Exhibiton A Breaking Point, A Delicate Balancing Act delves into photography's melancholy amid technological shifts. Featuring non-traditional works by Ieva Rojūtė, Albert Grøndahl, and Benjamin Freedman, it raises critical questions about the medium's role in our uncertain world.

As a future of ghostly AI-processed images is fast approaching, photography seems to find itself in an existential crisis. A medium culturally accustomed to (re)presenting the World in all its detail is now facing competition from a formidable adversary. Unlike traditional photography, which requires real-location-based input and physical presence, text-to-image renderers can generate images from immaterial keywords, seemingly eliminating the need to be there for the photographic "that-has-been" to happen.

This situation raises complex questions regarding visual culture. While many present-day critical inquiries are primarily concerned with exploring what renderers can do, this exhibition takes a different path. Instead of delving into the rapidly changing technological state of AI modeling, it aims to examine photography and explore its present-state melancholy.

A Breaking Point, A Delicate Balancing Act takes a poetic and exploratory stance to navigate the nuanced current state of affairs in photography. On one hand, we witness the extensive use of representational photographic practices, with images employed daily to communicate in unprecedented quantities. On the other hand, there is an underlying anxiety attached to photography, anticipating an uncertain and murky future. This might be a breaking point, as theorist Andrew Dewdney and others have suggested. But a breaking point of what exactly? Is it a breach of trust? Is it a challenge to the ability of photography to depict real-world events, or is it questioning our established relationship and regime with photographic images?

This fragile state of affairs is mirrored by the absence of traditional photographs in the exhibition, yet it remains profoundly photographic. The raised questions and critical vocabulary highlight the proliferation of photographic culture. The exhibition features a site-specific installation by Lithuanian artist Ieva Rojūtė, unique cyanotypes exposed by moonlight by Danish photographer Albert Grøndahl, and software-generated photographic work by Canadian visual artist Benjamin Freedman. These artworks address issues related to the capriciousness of imagination through language (Rojūtė), the "memories" of CGI images (Freedman), and unstable surfaces (Grøndahl). Together, they present a seductive and aesthetic outer shell, yet deeper critical issues related to the mutability and future uncertainty of the photographic medium loom. How do we continue using photography as a tool when we are uncertain about the world it was invented to depict? The anxiety about photography is, in fact, anxiety about our worldview and our daily positioning of the very selves we create and recreate through imagery.