"Art e fakti"
Šovasar Riga Last Thursdays sadarbībā ar M/Gallery atklās brīvdabas mākslas izstādi “Art e fakti” “Briania” pagalmā. Izstādē piedalās jauni un jau pieredzējuši mākslinieki ar dažādu formu un tehniku mākslas darbiem.
No 27. jūnija līdz 23. augustam Briāna ielas pagalmā, kas atrodas starp koncertvietām un galerijām M/Darbnīca, K. K. Fon Stricka Villa, One One un Skapis, būs iespēja apskatīt jauno mākslinieku brīvdabas izstādi “Art e fakti”. Šī gada izstādē piedalās 15 mākslinieki: Clara Thurid Wahrenberg, Dārta Berkmane, Elīne Buka, Elizabete Ruša, Ērika Daņiloviča, Evita Valdmane, Karīna Šumkova, Kristīne Petrovska, Marta Cīrule, Māris Mortukāns, Nastassia Navitskaya x Maria Skvortsova, Nellija Daņiloviča, Ojūna Batbajara, Pārsla Cinovska.
Pagājušā gada brīvdabas izstādē "Art e fakti" mākslinieki iedziļinājās cilvēka pieredzes daudzveidīgajos slāņos, atklājot materiālās un nemateriālās nogulsnes, kas veido mūsu kolektīvo vēsturi un personīgos stāstus. Šogad turpinām iesākto tēmu no citas perspektīvas.
Jēdziens “artefakts” apzīmē ne tikai mākslas darbus vai cilvēka darinājumus, bet arī anomālijas, defektus un kļūdas dažādās vizuālās attēlošanas formās, piemēram, analogajā vai digitālajā fotogrāfijā. Izvirzot priekšplānā šo tehnisko vārda “artefakts” nozīmi, rosinam ne tikai dalībniekus, bet arī skatītājus reflektēt par mūsu attieksmi pret kļūdām un defektiem kā cilvēciskās pieredzes izpausmēm, kā arī to, kā kļūdas ietekmē un nosaka jaunradi.
Kļūdas var būt ne tikai negaidītas novirzes no iecerētā, ieplānotā, bet arī veiksmīgas sakritības, kas pašas piesaka sevi, tā ļaujot rasties kam jaunam, neplānotam, spontānam. Tās dažkārt ļauj nejauši sastapties ar nekonvencionālo, neierasto un transgresīvo, kā arī saredzēt jau zināmo jaunā veidā. Izstāde “Art e fakti” meklē atbildes uz jautājumiem par to, kāda ir anomāliju vai defektu vieta mākslā un ikdienā.
Kurators: Elizabete Andersone
Līdzkurators: Anete Kalēja
Izstādes atklāšanas grafiskais dizains: Dena Doloresa Sircova
Atklāšana: 2023. gada 27. jūnijā plkst. 18:00
DJ set - KAT KAT TAT (Berlin) plkst. 19:00
Izstādes atklāšanas īpašais kokteilis īpašā cenā - Limoncello Spritz
1
“Lidojošs spoku zirgs”
Nellija Daņiloviča
Sienas skulptūra no vilnas adatu filcēšanas tehnikā uz tieva stiepļu rāmja. Melns lidojošs spoku zirgs kā citas pasaules, sapņu pasaules, personifikācija. Sapņi ir spontāna parādība miega laikā. Attēli, kurus mēs iedomājamies, nāk no mūsu smadzenēm. Sapņi mums bieži šķiet reāli, lai gan lielākoties tie ir fantāzijas. Sapņu telpa ir ilūziju un izkropļojumu pasaule. Sapņos absolūti viss dzīvo savu dzīvi, viss ir iespējams un viss ir īsts. Sapnis nav reāla pasaule, bet gan atsevišķi eksistējoša pasaule. Melnais zirgs ir kā ceļvedis noslēpumainā un tumšā pasaulē.
2
“Spožā piciņa”
Evita Valdmane
Sekojot pasaulīgajām vēsmam var pazaudēt sevi, sajaukt sev prātu un vienkārši apjukt mūžīgajā parmaiņu un jauninājumu mutulī. Dzīšanās pēc nereālās perfekcijas noved daudzus izmisumā. Nepilnības ir jāizceļ, jo tās mūs padara par tiem, kas mēs esam.
3
“Neizdibināmais pielietojums"
Elizabete Rusa
“Neizdibināmais pielietojums” nav tikai par kaķi, kas nokārto savas dabiskās vajadzības akvārijā, bet gan par cilvēkiem un dabu, ieradumiem un dabiskām norisēm, kurām pakļaujās un samierinās homo sapiens. Daba, galu galā, uzvar.
4
“Cilvēka demontāža”
Marta Cīrule
-
5
“Magic 9 polaroid"
Ērika Daņiloviča
*Polaroid fotogrāfija vienu dienu mērcēta jūras ūdenī, un pēc tam patstāvīgi deformēta, izmantojot otu. Fotogrāfija personificē jaunu laika līniju, jaunu neizskaidrojamu telpu, kurā pagātne, tagadne un nākotne atrodas vienā punktā. Fotogrāfijā redzama mežmala, koki un trīs ceļi. Deformētās daļas pārklājas viena ar otru, zīmējot jaunus motīvus, radot tukšumus un sajaucoties ar realitāti. Kļūst neskaidrs, vai tā bija realitāte vai tikai ilūzija. Maigs fokuss, smalkas krāsas – vai tā ir realitāte vai deformācijas sekas? Vai šī vieta vispār pastāv? Vai var uzticēties deformētai Polaroid fotogrāfijai? Šī fotogrāfija ir laika cilpa, kurā viss pastāv vienā mirklī. Bez bailēm, bez steigas, bez vilšanās, bez kauna, bez sūdzībām, bez atliktās dzīves sindroma. Laiks ir māksla. Maģija 9.
6
“Who do you submit to?”
Pārsla Cinovska
Karogs ir brīvības simbols mums ir dota brīva izvēle, kam mēs izvēlamies pakļauties un kam nē. Paskatoties uz sabiedrību bieži ir novērojams, cik patiesībā viegli cilvēki pakļaujas dažādām ietekmēm, kas atnāk un aiziet kā vējš, tie var būt - cilvēki, valdība, viedokļi, utt. Tāpēc rodas jautājums - vai tu vēlies būt kā šie karogi, kas pakļaujas katrai vēja plūsmai?
7
“Afirmācija ir īss, bet dzelzs”
Elīne Buka
Vai ar domu spēku varam ieprogrammēt savu personīgo nākotni? Vai to ir iespējams mainīt, ja programmēšanas pareģojumos esi nokļūdījies? Pat sertificēti ārsti mēdz zāļu vietā ieteikt afirmācijas -pozitīvisma būsteri, kas maina sīvo tagadni vien pēc dažu frāžu verbālas piekopšanas. Afirmācijas ieteicams atkārtot 33 reizes, 3 dienas pēc kārtas – tas ir maģiskais skaitlis, kas manifestāciju pārcels taustāmajā realitātē.
8
“Cubes”
Nastassia Navitskaya x Maria Skvortsova
Es atkārtoti izmantoju saplēstas filmas kadrus kā plastmasas kuba virsmu. tie klucīši ir izgatavoti no plastmasas. no saplīsušas filmas kameras var izveidot visu objektu. ideja ir atkārtoti izmantot salauztu plēvi, pievienot dažus mākslas darbus.
9
“Atlētiskā progresija 1”
Ojūna Batbajara
Keramika ir viens no senākajiem cilvēces mākslinieciskajiem darinājumiem, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ļaujot rekonstruēt senatnes notikumus. Šis materiāls ir paradoksāls: mākslinieks to var plastiski veidot, tomēr apdedzināšanas procesā vienmēr pastāv nejaušību risks. Šīs nejaušības un defekti veido keramikas unikālo raksturu, piešķirot tai filozofisku dimensiju. Šī dimensija apspēlē mākslinieka nespēju pilnībā kontrolēt visus apstākļus, atgādinot par dzīves neparedzamību un mūsu nespēju pilnībā pārvaldīt savu likteni. Keramika māca pieņemt nejaušības kā procesa daļu, līdzīgi kā cilvēki pieņem savas nepilnības. Šī attieksme atspoguļo arī cilvēku dzīves realitāti - mēs visi esam nepilnīgi, un tieši šīs nepilnības veido mūsu unikālo pieredzi. Keramikas trauslums ir līdzīgs cilvēka dzīves trauslumam. Mākslinieks mācās pieņemt defektus, jo tie ir neizbēgama procesa daļa. Šīs nepilnības padara keramiku par ļoti harmonisku mākslas veidu, atspoguļojot dzīves patiesību. Darbs ar keramiku ļauj vērot nejaušību radītos defektus un izsekot to ietekmei uz galarezultātu. Cilvēka ķermeņa aprises un to mainīgā daba, kas mainās ar laiku, ir līdzīgas keramikas formām, kas pielāgojas apdedzināšanas procesa ietekmei. Šī mainība atspoguļo dzīves cikliskumu un nepārtrauktību. Keramika kļūst par māksliniecisku meditāciju par cilvēka dzīves un pasaules trauslumu. Tādējādi keramika vienmēr būs klātesošs mākslas medijs, kas turpinās pastāvēt ar vai bez mums. Tas atgādina par dzīves skaistumu, kas slēpjas tās nepilnībās un nejaušībās.
10
“Bezsejas”
Māris Mortukāns
Bez sejas - kā filozofisks jautājums par cilvēka esamību, identitāti un sabiedrības ietekmi uz indivīdu. Anonimitāte , personiskās identitātes zudums var tikt interpretēts dažādos kontekstos, sniedzot dziļu ieskatu par cilvēka dabu un viņa vietu sabiedrībā.
11
“AIZMIRSTAIS”
Dārta Berkmane
Atmiņas var tikai kādā brīdī uzjundīt, bet tās izzūd brīdī, kad jāsatiekas ar tagadni. Un fiktīvs principā kļūst viss, kas noticis pagātnē, jo tas vairs neeksistē un ir pagājis, bet mēs to atceramies kā atmiņas, kurām piešķiram atkārtoti emocionālu nozīmi to atceroties atkal un atkal tā mēģinot saglabāt savu identitāti un esības liecības pagātnē. Darba nosaukums "AIZMIRSTAIS" simbolizē darba dzīvi pēc tā tapšanas. Objekts raksturo izstādes vēstījumu, jo tas tiešā veidā simbolizē neizdošanos un keramikas neparedzamo dabu, jo gala rezultāts atšķiras no vēlamā un iedomātā, kas raksturīgs malkas ceplī apdedzinātam darbam. Darbs ir autores atmiņu fizisks veidols, kam piešķirtā sentimentālā nozīme ir aizmirsta.
.jpg)
12
"Pool"
Kristīne Petrovska
Darbā autors reflektē par fotogrāfiju kā mediju mākslas darbu radīšanā, par standartiem fotogrāfijā un subjektīvajā attieksmē pret saviem darbiem. Radot fotogrāfiju, kurā cilvēks pārvēršas par formu bez jebkādām konotācijām, kas varētu saistītas ar noteiktu cilvēku attēlā, cilvēks fotogrāfijā kļūst par nedefinējamu tēlu un formu bez satura. Fotogrāfijā ir sarežģīti pilnībā attīrīt attēlu no satura, jo tā jebkādā gadījumā ir realitātes reprezentācija. Pārvēršot fotogrāfiju par formālu estētiku bez satura, autors pievēršas fotogrāfijai kā amatniecības darbam, dialogam un attiecībām starp mākslinieku un viņa darbiem, kas ir aktuālā tēma ikvienam māksliniekam, kas ir saistīta ne tikai ar sevis pašizpausmi, bet arī ar standartiem un kļūdām. Autora mērķis bija iegūt izcilu attēlu bez defektiem, bet darbs ir analogās fotogrāfijas tehnikā, kurā izvairīties no kļūdām (artefaktiem) ir sarežģīti, tāpēc darbs reprezentē analogas fotogrāfijas dabu, darbā ar kuru, salīdzinot ar digitālo, ir nepieciešama lielākā precizitāte, kā arī zināšanas un pieredze.
13
"Forma bez satura"
Karīna Šumkova
Darbā autors reflektē par fotogrāfiju kā mediju mākslas darbu radīšanā, par standartiem fotogrāfijā un subjektīvajā attieksmē pret saviem darbiem. Radot fotogrāfiju, kurā cilvēks pārvēršas par formu bez jebkādām konotācijām, kas varētu saistītas ar noteiktu cilvēku attēlā, cilvēks fotogrāfijā kļūst par nedefinējamu tēlu un formu bez satura. Fotogrāfijā ir sarežģīti pilnībā attīrīt attēlu no satura, jo tā jebkādā gadījumā ir realitātes reprezentācija. Pārvēršot fotogrāfiju par formālu estētiku bez satura, autors pievēršas fotogrāfijai kā amatniecības darbam, dialogam un attiecībām starp mākslinieku un viņa darbiem, kas ir aktuālā tēma ikvienam māksliniekam, kas ir saistīta ne tikai ar sevis pašizpausmi, bet arī ar standartiem un kļūdām. Autora mērķis bija iegūt izcilu attēlu bez defektiem, bet darbs ir analogās fotogrāfijas tehnikā, kurā izvairīties no kļūdām (artefaktiem) ir sarežģīti, tāpēc darbs reprezentē analogas fotogrāfijas dabu, darbā ar kuru, salīdzinot ar digitālo, ir nepieciešama lielākā precizitāte, kā arī zināšanas un pieredze.
14
“? to ?”
Clara Thurid Wahrenberg
Vērtēšana ir sarežģīta uzvedība, ko ietekmē evolūcijas, kognitīvie, sociālie un psiholoģiskie faktori. Evolūcijas rezultātā radusies nepieciešamība ātri novērtēt citus cilvēkus, kas bija būtiska izdzīvošanai. Kategorizēšana vienkāršo apkārtējo pasauli un stiprina identitātes un piederības sajūtu grupai. Identificējot atšķirīgos, mēs stiprinām saikni ar līdzīgajiem. Taču spēcīga koncentrēšanās uz atšķirībām var arī radīt šķelšanos, bailes vai naidu. Mēs parasti spriežam, pamatojoties uz mūsu morāles un ētikas standartiem, kas nosaka mūsu izpratni par to, kas ir pareizi un nepareizi. Šie spriedumi var ietekmēt sociālo taisnīgumu un atbildību. Tomēr mūsu morāli ir viegli maldināt, jo plašāka aina kļūst arvien sarežģītāka un savstarpēji savijusies. Mūsu pasaule ir daudzu cīņu par varu spēles laukums. Bagātie pret nabadzīgajiem, vīrieši pret sievietēm, baltie pret melnajiem, cilvēki pret dabu. Vai kāds paliks tiesnesis, kad cīņa pret mums pašiem būs beigusies? Latvijas Mākslas Akadēmija, Produktu dizaina vasaras darbnīca, Pasniedzējs Māris Mortukāns
.jpg)
!
the exhibition will be on until 23.08
organised by RLT & M/Gallery
Free entry, 24/7