"Art e fakti"
Šovasar, sadarbībā ar M/Gallery, “Briania” pagalmā tiek atklāta jauna sezonāla izstāde “Art e fakti”. Izstādē piedalās jauni un jau pieredzējuši mākslinieki ar dažādu disciplīnu mākslas darbiem.
No 29. jūnija līdz pat vasaras beigām Briāna ielas pagalmā, kas atrodas starp koncertvietām un galerijām M/Darbnīca, K. K. Fon Stricka Villa, One One un Skapis būs iespēja apskatīt jauno mākslinieku brīvdabas izstādi “Art e fakti”. Šovasar programmā piedalās 14 mākslinieki: Haralds Saknītis, Haralds Dravnieks, Atis Izands, Anete Aramina, Nastassia Navitskaya, Gints Virgilijs Tilks, Oto Holgers Ozoliņš, Olga Antipenko, Elya Asadullaeva, Heidija Ūberga & Dāgs Mors, Paintbyrobot, Roberts Bāliņš un Dārta Berkmane. Izstādes atklāšana norisināsies vienā dienā ar galeriju vakaru “Riga Last Thursdays”, kas paredz arī īpašu tikšanos ar māksliniekiem un dzīvo mūziku vakara gaitā.
"Art e fakti" ir brīvdabas izstāde, kas iedziļinās cilvēka pieredzes daudzveidīgajos slāņos, atklājot materiālās un nemateriālās nogulsnes, kas veido mūsu kolektīvo vēsturi un personīgos stāstus. Katrs mākslas darbs kalpo kā liecība par cilvēka eksistences paliekošo nospiedumu, aicinot apmeklētājus atklāt apslēptus stāstus, no jauna interpretēt pagātnes naratīvus un iesaistīties dialogā par mūsu kopējā mantojuma nozīmi.
Izstādes mērķis ir atgādināt arheoloģiskus izrakumus, kuros katrs mākslas darbs ir kā vērtīgs artefakts, kas vēlas tikt aklāts un izpētīts. Katra mākslinieka aktuālās pārdomas atklāj mūsu visu kopīgo zemapziņu, kas alkst tikt pieredzēta, izpētīta un iemūžināta.
Pasākumu atbalsta Rīgas Dome.
Atklāšana: 2023. gada 29. jūnijā plkst. 18:00, Rīga Last Thursdays ietvaros.
1
“The body has left the building”
Anete Aramina
Ķermenis ir pametis ēku (The body has left the building) ir foto sērija, ko veidoju kā ISSP 2 gadu programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” noslēguma darbu 2021. gadā. FK rīkotajā konkursā "Labākais jaunais Latvijas fotogrāfs 2022", šo sēriju "Ķermenis ir atstājis ēku" žūrija atzina par vienu no trim konkursa labākajiem projektiem. Sērija ir par to, ka emocijas vajag dabūt ārā no ķermeņa. Sērijas nosaukumā ir reference uz amerikāņu kultūrā vēl tagad bieži izmantotu idiomu Elvis has left the building. Šis teikums tika lietots viņa publisko šovu beigās, liekot publikai saprast, ka nu jau pietiks, ir laiks iet mājās. Tajā brīdī, kad tapa šī sērija, mans ķermenis bija manu un sabiedrības ekspektāciju nogurdināts, mājsēdes nomocīts, netika pie ierastiem izlādes mehānismiem. Ķermenim bija “nu jau pietiks” stāvoklis. Vizuāli gribēju pretnostatīt šo izlādi meklējošo bezpersonisko ķermeni un romantizētu, brīvību simbolizējošu vidi. Sērija aizsākās kā sajūsma par vācu fotogrāfiju kolekcionāra Johena Raisa (Jochen Raiß) darbu Sievietes kokos — melnbaltu fotogrāfiju izlasi ar pagājušā gadsimta pirmās puses sievietēm, sakāpušām pozēt koku zaros. Kaut kas tajā šķita ļoti, ļoti skaists un ļoti, ļoti vienkāršs. Man šķita, ka ķermenim varētu patikt pildīt tikai tādas funkcijas, kā uzkāpšanu kokā.
2
“Obelisks bez nosaukuma”
Atis Izands
“Obelisks bez nosaukuma” ir prasmju slavinājums tipiskā postpadomju vidē izaugušam vīrietim, uzsverot vecakajā paaudze iesakņotās izpratnes par vīrieti kā tipisko smaga darba darītāju. Veicot sociālo un dzimumlomu izpēti, autors cenšas atklāt savas apslēptās (?) maskulinitātes šakautnes uzdodot sev jautājumu, kuram soiālās hierarijas slānim būtu pieskaitāms vīrietis mākslinieks? Atbildes tiek meklētas Latvijas Makslas akadēmijas glezniecības nodaļā aiz hronoloģiski izkārtotām keramisko flīžu kaudzēm, kuru ražošanas datumi datējami jau no 80 gadu beigām, simboliski sasaucoties ar autora dzīves gājumu un mākslinieciskās prakses nobriešanu. “Obelisks bez nosaukuma” ir kā autora pārbaudes darbs, lai izzinātu vai pieķeršanās mākslai un glezniecībai ir bijusi ir patiesa, vai arī balstījusies uz skolā diktētu un jaunības nezināšanas dēļ izdarītu izvēli, nosakot, ka tomēr vajadzeja kļūt par celtnieku, kas ļautu autoram noslēpt padomju laika sapelējušās sienas blokmāju dzīvokļos, nosedzot tās ar balto krāsu un IKEA mēbelēm.
3
“Metamais kauliņš”
Roberts Bāliņš
Ieraugot ceļa zīmi, braucot ar mašīnu, ikviens braucējs sekundes laikā zin, ko tā vēsta un tā arī rīkojas. Pat īsti neviens neaizdomājas un ceļa zīmē prasīto izpilda automātiski. Tas ir interesanti, jo ikdienā ārpus ceļu satiksmes to ir grūti iztēloties. Reizēm negribas laist kādu pa priekšu, gribas iet pirmajam. Reizēm gribas iet aizliegtā virzienā. Metot metamo kauliņu, nekad nevar zināt, kāds cipars uzmetīsies. Tieši tā pat ar ceļa satiksmes metamo kauliņu. Nekad nevar zināt, kāda zīme tevi sagaidīs aiz nākošā pagrieziena.
5
“SKATĪTĀJS” / "Onlooker"
Olga Antipenko
Instalācija “Žāvētājs” aicina skatītāju paraudzīties uz ierasto vidi un ierasto kārtību no neierasta skata punkta. Saskatīt tajā neparasto un pielietojot savu jauniegūto pieredzi, pārskatīt savus rutīnas ieradumus, pievēršot uzmanību lietām un objektiem apkārtējā vidē. Instalāciju veido trīs elementi: Mežciemā atrasta objekta kopija (atspoguļo pagātni), Mežciema apkaimes lielformāta fotogrāfija (atspoguļo tagadni) un šķietami neievērojams objekta silueta zīmējums (atspoguļo nākotni). Visi trīs instalācijas elementi novietoti uz iedomātas ass, kuru varētu pamanīt uzmanīgs vērotājs. Kas šajā instalācijā un ārpus tās tiks pamanīts, kam skatītājs veltīs savu uzmanību – atkarīgs no skatītāja. Redīmeida metāla skulptūra – ir jaunizveidots unikāls objekts no esošas pilsētas vides Rīgas apkaimē Mežciems. Zīmējums, grūti pamanāms, atkārto skulptūras formu. Fotogrāfija attēlo noteiktu vietu Mežciemā, kur ir redzamas vairākas šādas skulptūras. Visi trīs elementi ir savstarpēji savienoti.
6
“MĀRTIŅŠ”
Heidija Ūberga, Dāgs Mors
Kādu ilgāku laiku dzīvē mani saista kukaiņi ar savu filigrāno, smalko uzbūvi, krāsām, faktūrām un ne vienmēr izprotamo uzvedību un sasaisti ar cilvēku dzīvi. Pilnīgi nejauši ienāca prātā doma un arī realizācijas iespēja kukaini izveidot nevis 2d, bet 3d formā. Kopā ar MENNTAL izveidojām 3d metāla zarkukaini Mārtiņu. Viņa vārds vienkārši uzradās un vairs nebija atdalāms no tā fiziskā veidola. Tapšanas norise bija ātra un viss izdevās ar pirmo mēģinājumu. Rezultāts mani iepriecina un pozitīvi pārsteidz, ļaujot saprast, cik mazas jūtas skudras, atrodoties blakus zarkukainim reālā izmērā.
7
“2-->1”
Gints Virgilijs Tilks
Darbs "2 -> 1" tika radīts izstādei "4ever", kas notika galerijā DOM. Izstādes mērķis bija izpētīt traumatisko pārdzīvojumu ietekmi, realitātes bēgšanas mehānismus un mūsdienu laikmeta ietekmi uz cilvēka psihi. Mēs paši sev līdzās novērojam, ka cilvēki slīgst bezdarbībā un bailēs no nezināmā, kā rezultātā ir iesprūst bēgšanas žņaugos. Darba vēstijums pavērš skatu uz traumatisko pārdzīvojumu pieņemšanu un par to, kā tas saīsina ceļu uz atveseļošanos. Mēs bieži vien cenšamies izvairīties no notikuma radītā diskomforta, ignorējot, apspiežot savas emocijas vai neveselīgā veidā metoties darbā. Ikviena emocija un sajūta ir pilnvērtīgas dzīves sastāvdaļa, un, lai gan dažas situācijas rada diskomfortu, arī tās ir jāizdzīvo. Mums ir jāmācās skumt, ilgoties un pieņemt. Arī tās ir neizbēgamas ikdienas emocijas. Pieņemot nepatīkamus notikumus, mēs spējam augstāk novērtēt labklājību un mieru. Turpretī, bēgot no traumatiskas pieredzes, varam iekrist atkarību gūstā un zaudēt savu patieso "es". Lai arī kāds ceļš tiktu izvēlēts, galamērķis ir viens un tas pats - pieņemšana.
8
“Sulu laiks”
Oto Holgers Ozoliņš
Paceliet muguras un iztaisnojiet savas līkās galvas!
9
“Neighbours”
Nastassia Navitskaya
Projektā tiek skaidrotas attiecības starp kaimiņiem mūsdienās. Esmu veicis pētījumu par attiecībām starp kaimiņiem mūsdienu ēkās pilsētā, un šķiet, ka lielāko daļu laika mums nav ne jausmas, kam mēs dzīvojam blakus.
10
“Makvīna rati; 1332.p.m.ē.”
Haralds Saknītis
Makvīna rati ir viens no visšokējošākajiem Senās Ēģiptes arheoloģiskajiem atradumiem. Atrasts netālu no Tutanhamona kapa 2022.gada vasarā, Makvīna ratu gravējums templī sniedza plašāku ieskatu aizvēsturiskās sabiedrības hierarhijā. Makvīna ratos, kuri atvēlēti faraoniem, tika iejūgti paši ātrākie teļi, nodrošinot faraona vēlmi pēc ātruma. Citējot Tutanhamonu "Es esmu ātrums" (šifrēts no hieroglifiem uz tempļa).
11
“Radīts ar mīlestību”
Hoder
Skulptūra ir sirds vārdā Hoder, kas ticis radīts, lai iepriecinātu un iedvesmot pilsētas ļaudis.
12
"Everything is in Flux"
Elya Asadullaeva
"Everything is in Flux" ir daļa no notiekošas tāda paša nosaukuma sērijas, kas demonstrē objektīva Visuma atveidi, ko neaptraipa mirstīgo dzīvnieku kognitīvās spējas. Visums, bezgalīga ģeometriska virzība abos virzienos - makrokosmosā un mikrokosmosā, ir pastāvīga bezķermeņu enerģiju svārstība, matemātiski ideāls haoss.
13
“Cubistic Self-portrait”
Paintbyrobot
Mākslas darbs, ko radījis robots, ir dziļi emocionāls un introspektīvs darbs, kurā ir pašportrets dinamiskā, kubistiskā stilā. Asās, leņķiskās formas un spilgtās, kontrastējošās krāsas piešķir attēlam intensitātes sajūtu, savukārt robota mākslinieka pašportreta izvietošana kompozīcijas centrā izraisa spēcīgu pašrefleksiju un kontemplāciju. Izmantojot krāsu un formu, mākslas darbs aicina skatītāju apsvērt sarežģīto mijiedarbību starp cilvēka emocijām un tehnoloģiju attīstību un liek mums pārdomāt mūsu pieņēmumus par attiecībām starp cilvēku un mašīnu.
14
“Melnā metamorfoze”
Dārta Berkmane
Darba pamatā ir ideja par pārveidošanos un mainību. Kā no akmensmasas pikas top keramikas darbs, kas spēj sevī nest autores sajūtas un domas. Darbs pēc savas būtības iemieso autores dabu un māksliniecisko rokrakstu, kurā darbu dekorēšanai tiek izmantotas keramikas materiālā veidotas vai lietas smailas adatas un melnā glazūra, kas simbolizē noteiktas emocijas. Keramikas objekts ir kā tumšs mākonis, kurš sevi aizsargā no apkārtējās vides, kas nepārtraukti mēģina iespaidot vai novērst domas no realitātes.
