Laukums

LV: Kristians Klava personālizstāde "piedzērušies eņģeļi un spartieši" [Izstādes atklāšana] 

Šī izstāde ietver selektētus darbus pēdējo divu gadu laikā, ietverot reakciju uz izcēlušos karu Ukrainā un reemigrāciju Latvijā. "Piedzērušies eņģeļi un spartieši" cikls ir rezonējis ar daudzām mākslinieka izjustajām sajūtām, ar apkārt esošo neskaidrību, kā arī ir attīstijies pašreflektīvā procesā. Tematika rosina ietvert (bet nemēģina limitēt ar) skatījumu uz pretstatu sadursmes punktiem jeb skatoties uz potenciālu un tā izniekošanu.. vai nespēju potenciālu realizēt.

Šajā cikla valdāmajā pretstatījumā, eņģeļi kļūst piedzērušies.. piedzērušies ir arī spartieši. Mākslinieks pats rezonējas ar esamību neskaidrībā, un tās navigēšanu (gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē) un ir tās retrospektīvs atainojums pēdējiem diviem gadiem.

Darbam reizēm piemīt neveikla kvalitāte. Gan krāsu impulsīva uzklāšana, gan nemiera sajūta veido biezas virsmas, kas bieži vien laika gaitā paver negaidītus un, reizēm, arī skaistus atvērumus.

Tiešas reprezentācijas darbā bieži izpaliek un paliek sekundāras neapmierinātības sajūtas dēļ - ar pārvienkāršošanu, un krāsa ņem virsroku. Tādā ziņā pats gleznošanas process ir sava veida cīņa par skaidrību - no bieziem krāsu klājumiem mēģinot tikt pie kaut kā skaidra.. kaut kā pašnodefinēta..

Došanās labirintā ir viena no alegorijām gleznojuma procesā, nezinot kur tas aizvedīs. Intuīcijai esot kā stūrakmenim šajā meklējumā. Bilžu veidošana paver negaidītus pārsteigumus un atklājumus, un škietami nesaistīti ceļi satiekās.

Dzelteno Pastnieku “Milžu Cīņa” ir tikai viens no piemēriem, kā škietami nesaistīti mēdiji var iesaistīties gleznojumā un ir palīdzējis materializēt idejas par ietverto tematu. Dziesmas naratīvs rada asociējošas sajūtas šajā “piedzērušo eņģeļu un spartiešu” tematikā un tās raksturošanā. Tādā ziņā, šī izstāde ir par meklējumiem.

ENG: Kristians Klava solo exhibition "drunken angels and spartans" [Exhibition Opening]

This exhibition includes a selected body of work over the past two years, encompasing a reaction to the outbreak of war in Ukraine, as well as a re-emigration back to Latvia. The "drunken angels and spartans" theme has struck a chord with the many re-sounding feelings of uncertainty and has also evolved into a self-reflective process. This theme suggests (but doesn't limit to) a look into juxtaposing elements, such as drunken angels, having potential and the squandering of it, and so on.

In this theme the artist too resonates with the feeling of being dazed and confused and the navigation of it (in a literal and metaphorical way) over the past two years.

The work often takes on an unresolved quality. Restlessness and anxiety result in thick surfaces, which may uncover unexpected openings and a sense of 'being worked-through" (with the build-up of history within a painting).

Representation becomes secondary, doubting of the work is often necessary: "nothing is just that and not that" is a phrase useful to describe this process. In that sense the painting process itself is a kind of battle for a clearer sense - from thick surfaces to get to something self-defined.. and how to get to that is a search.

A labyrinth is a powerful allegory when dealing with painting, not knowing where it will take you and having a sense of mystery and search at the core. Seemingly unrelated paths can meet, some things can get lost and never reappear but great discoveries can be made as well.

One of the examples of seemingly irrelevant influences have been the song "Milžu Cīņa" by Dzeltenie Pastnieki, which have given some clues in the theme of my paintings dealing with the theme of "drunken angels and spartans". In that sense this exhibition is for the sake of searching.