427

Following the successful collaboration with P//////AKT for the exhibition Artist Crisis Center II: Tact Gear by Ieva Kraule-Kūna & Elīna Vītola in 2020, we are now proud to present a new solo exhibition by Ricardo van Eyk at 427.

El Camino 427

Ricardo van Eyk

15/09 – 16/10/2021

On September 30 we’re open from 4 to 10pm with additional sounds coming from the office.

Often large in scale, many of Ricardo van Eyk‘s works resemble, at first glance, neglected or else partially restored surfaces familiar from the built environment: temporary panels put up around construction sites that have attracted crude graffiti, say, or else cracked walls that are halfway through the process of being re-plastered. Perhaps his practice is, at base, a meditation on time. Not only because his paintings hum with an awareness of the history of his medium, but because of their playful way with the language of entropy and repair. Patching something up – whether it’s a wall, or an entire cultural edifice – is not a done-in-one job, but an ongoing process. As van Eyk is aware, palimpsests are where we are fated to make our homes.

During a two-week working period at 427 in Riga, observations during walks in the Baltic city will inform a site-specific process in the exhibition space. As a guest to the city, Van Eyk’s fascinations for the public domain and its traces of the old and new as expressed in architecture, infrastructure and other visual identities will surely be met, resulting in a temporary interpretations.

----

Turpinot veiksmīgo sadarbību ar P/////AKT, kas aizsākās pagājušajā gadā ar Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas izstādi “Artist Crisis Center II: Tact Gear”, kas norisinājās Amsterdamā, mēs esam priecīgi piedāvāt Rikardo van Eika jauno personālizstādi 427.

El Camino 427

Rikardo van Eiks

15/09 – 16/10/2021

30. septembrī galerija strādā no 16:00 līdz 22:00 ar papildus skaņām no ofisa.

Nereti izmēros lieli, daudzi no Rikardo van Eika darbiem pirmajā mirklī atgādina novārtā atstātas vai arī daļēji atjaunotas virsmas, kas sasaucas ar būvētām vidēm: piemēram, pagaidu paneļi, kas apbūvēti ap būvlaukumu, pievielinot raupjus graffiti, vai arī ieplaisājušas sienas, kas atrodas procesā, lai tiktu atjaunotas. Iespējams, van Eika prakse savā būtībā ir meditācija par laiku. Viņa gleznas ne vien dūc, apzinoties sava medija vēsturi, bet tajās arī rotaļīgi izmantotas entropijas un atjaunošanas valodas. Allaž kaut ko stiķējot kopā – vai nu sienu vai veselu kultūrālu konstrukciju -, tas nenotiek uzreiz vienā piegājienā, bet gan ilgstošā procesā. Kā van Eiks apjauš, tieši palimpsestos mēs esam nolemti būvēt savas mājas.

Divu izstādes veidošanas nedēļu laikā veiktie novērojumi, apstaigājot Rīgu, ieguls vietai saistītā procesā galerijas telpā. Laicīgās interpretācijās parādās van Eika kā pilsētas viesa aizrautība ar publisko īpašumu, kā arī vecā un jaunā atstātajām pēdām, parādoties arhitektūrā, infrastruktūrā un citās vizuālās identitātēs. 

More about 427: https://fourtoseven.info/en/current/